INTERREG EUROPE

PROGRESS

Par projektu

PROGRESS projekts – Reģionālo ekosistēmu pakalpojumu pārvaldības veicināšana – ir starpreģionu sadarbības projekts un tā vispārējais mērķis ir uzsākt politikas maiņu procesu partneru reģionos, uzlabojot politikas instrumentu ieviešanu saskaņā ar struktūrfondu programmām un citām reģionālajām stratēģijām, kas veltītas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabas spēju uzturēšanai. Aktualitāte saistāma, lai nodrošinātu preces un pakalpojumus, kas sabiedrībai nepieciešami, izmantojot politikas apguvi un izglītojošus pasākumus. Politikas instrumenti, uz kuriem attiecas projekts, ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas reģionālā vai nacionālā līmenī un citas reģionālās stratēģijas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzību un novērtēšanu.

Projektu finansē ERAF programmas „Interreg Europe” ietvaros. Programma „Interreg Europe” palīdz reģionālajām un vietējām publiskās pārvaldes institūcijām visā Eiropā izstrādāt un īstenot labāku politiku, un dotais projekts attiecas uz kategoriju “vide un resursu efektivitāte”.

PROGRESS projektā iesaistīti seši ES reģioni ar kopīgu mērķi nodrošināt ilgtspējīgākus ekosistēmas pakalpojumus un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju labklājību. PROGRESS projektu ir uzsākuši seši partneri no Itālijas, Īrijas, Ungārijas, Rumānijas, Latvijas un Spānijas. Šo partnerību vada Toskānas pašvaldību asociācija (National Association of Italian Municipalities Tuscany). Projekts ilgs 4 gadus (no 2019. gada augusta līdz 2023. gada jūlijam). Projekta īstenošanu no Latvijas puses nodrošina Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts.

PROGRESS rosinātā pieeja ir stingri balstīta uz politikas apguvi, partnerorganizāciju un attiecīgo ieinteresēto personu mācību kapacitātes attīstīšanu, tādējādi stimulējot kolektīvu, daudzdimensionālu un dinamisku pieredzes apmaiņu. Projekts apvieno vietējās pašvaldības un to asociācijas, vietējās attīstības aģentūras, reģionālo asambleju, universitātes un pētniecības centrus ar līdzsvaru starp vairāk un mazāk attīstītiem reģioniem un, pieļaujams, ka tas nodrošinās arī ģeogrāfisko līdzsvaru. Starpreģionu mācību process balstīsies uz pieredzes apmaiņu starp partneriem, tai skaitā ciešā sadarbībā ar jomas ekspertiem – ieinteresētajām personām par to, kā tiek aizsargāta un novērtēta bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lai nodrošinātu katra reģiona plānotā politikas instrumenta rīcības plānu izstrādi un rīcības plānu īstenošanu.

Projekta apakšmērķis

PROGRESS apakšmērķis ir dot ieguldījumu mācību kapacitātes veidošanā un politikas apguvē partneru reģionos, atbalstot pieredzes apmaiņu starp ieinteresētajām personām – ekspertiem, lai:

Veicinātu ekosistēmas pakalpojumu izmaksu un ieguvumu novērtēšanu zemes izmantošanas kontekstā;
Atbalstītu ekosistēmu sniegto pakalpojumu interešu horizontālu integrāciju nozaru politikā un plānos reģionālā un/vai nacionālā līmenī;
Izpētītu inovatīvus finanšu un mārketinga mehānismus ekosistēmas sniegto pakalpojumu maksājumiem;
Uzlabotu ainavu pārvaldību ekonomikas un vides ilgtspējībai.

Uz kādu politikas instrumentu Latvijā attiecas projekts PROGRESS?

No vairākiem fondiem finansētās Latvijas vienotās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (DP) mērķis ir īstenot svarīgas valsts attīstības prioritātes kopā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Apvienojot atbalstu, kas saņemts no ERAF, Kohēzijas fonda (KF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), un īpašu piešķīrumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), DP sniegs būtisku atbalstu ekonomiskajai izaugsmei un nodarbinātībai, īpašu uzmanību veltot Latvijas ekonomikas konkurētspējai. Projekta PROGRESS ietvaros DP būs vērsta uz 5. prioritāro virzienu: 14,1 % no DP piešķīruma tiks izmantoti pasākumiem, kas ir vērsti uz vidi, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas atbilst 5.4. ieguldījumu prioritātei: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura 2000 un zaļo infrastruktūru.

Pašlaik vides monitorings netiek pietiekami veikts. Un nepietiekami dati par pašreizējo vides stāvokli ir vēl viens iemesls, kāpēc nav iespējams sniegt pilnīgu informāciju par atbilstību ES prasībām. Nav arī atbilstošu rezultātu, lai novērtētu dažādu pasākumu ieviešanas ietekmi uz vides kvalitāti.

Tostarp, pašreizējie politikas instrumenti nav pietiekami vērsti uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Informācijas kvalitātei un pieejamībai, ieskaitot vides monitoringa datus, vides izglītību, zaļās domāšanas veicināšanu, ir būtiska nozīme ES direktīvu ieviešanā un veiksmīgā vides politikas īstenošanā.

Projekta galvenie rezultāti:

4 starpreģionu tematiskie semināri pieredzes apmaiņai
4 starpreģionu mācīšanās semināri zināšanu ieguvei un pārnesei
8+ mācību vizītes pieredzes apmaiņai partneru valstīs
42 ieinteresēto personu – ekspertu grupas sanāksmes (7 katrā valstī)
4 labo prakšu rokasgrāmatas par katru tematisko tēmu
1 galīgās versijas labo prakšu rokasgrāmata
4 uzlaboti politikas instrumenti struktūrfondu programmu ietvaros
2 uzlaboti politikas instrumenti bez struktūrfondu saiknes
6 rīcības plāni izstrādāti, uzraudzīti un ieviesti

Projekta partneri:

Toskānas pašvaldību asociācija (Itālija) (vadošais partneris)
Austrumu un Centrālo grāfistu reģionālā asambleja (Īrija)
Tolnas apgabala attīstības aģentūra (Ungārija)
Krajovas Universitāte (Rumānija)
Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija)
Ekoloģisko pētījumu un meža izmantošanas centrs (Spānija)

Projekta īstenotāji RTU

Projekta vadītājs
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta vadošā pētniece, Dr. Sanda Geipele, e-pasts: sanda.geipele@rtu.lv
Projekta vadītājs administratīvajā jomā
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta eksperte Ieva Ķuze, e-pasts: ieva.kuze@rtu.lv
Projekta pētnieks
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta pētnieks Jānis Zvirgzdiņš, e-pasts: janis.zvirgzdins_1@rtu.lv