BUNI doktoranti par aprites ekonomiku

gada 24. oktobrī Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas (BUNI) Institūta doktoranti Jānis Zvirgzdiņš un Kaspars Plotka piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu parlamenta organizētajā lekciju un diskusiju cikla «Science Rocks» pasākumā – diskusijā “Aprites ekonomika”, kas notika RTU Zinātniskajā bibliotēkā.

Pēc pasākuma Jānis Zvirgzdiņš atbildēja uz BUNI maģistra studiju programmas “Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma ekonomika” studentu jautājumiem.

Kas, Jūsuprāt, ir aprites ekonomika?

Aprites ekonomika ir idealizēts saimniekošanas modelis, kura mērķis ir veicināt efektīvu resursu pārvaldību un mazināt saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tā ietvaros pastāv pieņēmums, ka visas pirmreizēji izlietotās izejvielas pēc preces izlietošanas tiek izmantotas atkal un atkal, nenonākot atkritumu poligonā.

Cik reāli ir ieviest aprites ekonomikas principus mūsdienu sabiedrībā?

Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi patērēt, patērējot šobrīd tā, it kā mums būtu 1,7 planētas Zeme. Šī attieksme ir jāmaina. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir 3 pīlāri – cilvēki, peļņa un planēta (PPP – people, profit, planet), starp kuriem darbojas tā sauktais fizikas enerģijas nezūdamības likums. Pievēršoties vairāk vienam aspektam, tiek aizmirsts par pārējiem. Šajā gadījumā cilvēki ir aizmirsuši vidi. Man ir sajūta, ka mēs esam videi parādā. Aprites ekonomikas modelis ir idealizēts. Ieviest to jau rītdien būtu tas pats, kas rītdien iesēsties kosmosa kuģī un aizlidot līdz Mēnesim. Normens Vinsents Pīls teicis: “Tēmē uz Mēnesi. Pat tad, ja netrāpīsi, būsi blakus zvaigznēm” (Shoot for the moon. Even if you miss, you`ll land among the stars). Ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka 100%-īgu aprites ekonomiku mēs neredzēsim, bet mums jātiecas uz to, lai ieviestu pēc iespējas vairāk aprites procesu savā ikdienā un atbalstītu aprites ekonomikas galveno domu – veicināt dabas resursu efektīvāku pārvaldi un mazināt saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tikai ar līdzatbildīgas sabiedrības veidošanu mēs varam panākt vēlamo rezultātu un saglabāt vidi arī nākamajām paaudzēm, lai mūsu pēcteči atcerētos mūs ar labu vārdu, nevis kā tos, kas izpostīja planētu.

Vai Latvija nevarētu sekot kaimiņvalstu piemēram un ieviest depozītu sistēmu attiecībā uz tukšajām pudelēm?

Manuprāt, tas būtu jādara, jo ilgtspējīgs ir tikai tas, kas ir peļņu nesošs. Ko es ar to gribu pateikt? To, ka tukšās plastmasas pudeles uz ielām vairs nemētātos, ja tām būtu kāda vērtība naudas izteiksmē. Tas šajā gadījumā būtu kā uzņēmējdarbības veids arī zemākajiem sabiedrības slāņiem, kā nopelnīt iztikšanai. Ja vēlamies ilgtspējīgu un sakārtotu vidi, tad depozītu sistēma, manuprāt, ir solis pareizajā virzienā.

Kā veicināt aprites ekonomikas ieviešanu Latvijā?

Izglītot cilvēkus, veidot līdzatbildīgu sabiedrību, un galu galā – sākt ar sevi. Nedrīkst salīdzināt sevi ar citām valstīm vai nozarēm, kas daudz lielākā mērā piesārņo vidi, jo tas nebūs veids, kā mainīt savu domāšanu. Katrs mazais solis pareizā virzienā var novest pie kopēja pozitīva rezultāta. Vai zināt, kura prece ir visdraudzīgākā videi, kad stāvat pie veikala plauktiem un nevarat izvēlēties? Tā, kuru Jūs nenopērkat! Padomāsim par savu patēriņu – vai visas preces, ko iegādājamies, mums tiešām ir vajadzīgas? Nevajag kautrēties nēsāt second hand uzvalkus un kleitas. Dalīties ar citiem iedzīvotājiem ar savām “vecajām” precēm, kuras vēl ir lietojamas, bet aizvietojat ar jaunākām. Labs piemērs, kas atbilstošs mūsdienu digitalizācijas laikmetam, ir facebook grupas, kur cilvēki nodod savas lietotās preces lietošanā citiem. Mana mamma, piemēram, manas vecās drēbes sagriež auduma strēmelītēs un ieauž “lupatu deķos”, kurus izmantojam savās mājās un sadzīvē kā paklājus, sedziņas un dekoratīvos elementus, tādā veidā pagarinot materiāla kalpošanas ilgumu un atbalstot aprites procesus.

Vai aprites ekonomika spēs aizstāt lineāro ekonomiku?

Uz šo jautājumu atbildi būtu jāsniedz visiem pasaules iedzīvotājiem. Mūsu ikdienas lēmumi ir balstīti uz dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un vides kompromisiem. Manuprāt, pārmaiņām ir potenciāls, un šajā gadījumā panākumu atslēga būs līdzatbildīgas sabiedrības veidošana, kas vides saglabāšanas jautājumiem pievērstu tikpat lielu nozīmi, cik maciņa biezumam un labklājībai.

Vai šāda veida diskusijas ir svarīgas?

Viennozīmīgi. Šis ir viens no veidiem, kā raisīt interesi un izglītot cilvēkus par vides jautājumiem un to nozīmi, jo planēta mums ir tikai viena. Uz cik ilgu laiku? Tas ir mūsu rokās.

Ko Jūs domājat par šo diskusiju?

Diskusijai par aprites ekonomiku un vides jautājumiem ir būtiska nozīme. Protams, ja diskusijas nosaukums būtu: “Kā nopelnīt pirmo miljonu?” vai “Kā ātri kļūt bagātam?”, zālē nebūtu, kur adatai nokrist, bet tas jau ir jautājums par mūsdienu sabiedrības vērtību skalu. Uzskatu, ka pēc iespējas vairāk jauniešu ir jāpiesaista “zaļajai” domāšanai, jo viņi jau būs tie, kas pārvaldīs pasauli tuvākajā nākotnē, un viņu rokās būs svarīgu lēmumu pieņemšana attiecībā uz ekonomiskajiem, sociālajiem un vides jautājumiem.